Venta - Kurzemes lielākā upe

 

VENTA

Venta ir lielākā Kurzemes upe. Tā izteka atrodas Žemaitijas augstienē Lietuvā. Augštecē Venta plūst pa plašu senleju. Latvijā upes vidustecē tā tek pa šauru senleju starp Rietumkursas un Austrumkursas augstienēm. Pie Nīgrandes Venta ir iegrauzusies permas kaļķakmeņos. No Šķerveļa ietekas Ventas krastos sākās devona vecuma iežu atsegumi, kas ar pārtraukumiem turpinās līdz pat Abavas ietekai Ventā.

Ventas gultni te veido dolomīti tāpēc daudz krāces un brasli. Pie Kuldīgas atrodas Eiropā platākais ūdenskritums – Ventas rumba. Lejpus Kuldīgas dolomīta atsegumus Ventas krastos nomaina baltie un rūsganie smilšakmens atsegumi.

No Zlēkām līdz ietekai jūrā upe tek pa smilšaino Piejūras zemieni. Lejtecē upes plūdums ir lēns. Upes grīvā upe ir 200 m plata. Te atrodas Ventspils osta, kurā pēc Ventas grīvas padziļināšanas var ienākt lielie naftas tankkuģi.

Ventas lielāka pieteka ir Abava. Interesanta un savdabīga ir par „Kurzemes Šveici” dēvētā Abavas senleja. Tā izveidojusies ledāja kušanas ūdeņiem noplūstot uz Baltijas jūru.

Ielejas platums mainās no 2,5km līdz 0,7 km. Tās dziļums vietām sasniedz 58m. Senlejas posms no Kandavas līdz Abavas ietekai Ventā ir iekļauts Abavas senlejas dabas parkā.

Senlejas nogāzes saposmo gravas un pieteku ielejas. Krastos ir devona dolomītu un smilšakmens atsegumi un alas. Piemēram:

Ātraiskalns,

Goddziņu klintis.

Lejpus Sabilei atrodas vairākpakāpju ūdenskritums – Abavas rumba. Abavas ielejā mijas priežu un ozolu meži ar lauksaimniecības zemēm. Lejtecē dominē meži. Tas kopā veido krāšņu un daudzveidīgu ainavu. Skaistā ainava ar tālām skatu perspektīvām, Kandavas un Sabiles īpatnējais mazpilsētu kolorīts un kultūrvēsturiskie pieminekļi (Kandavas pilskalns, Matkules pilskalns u. c.) Abavas senlejā saista daudzu tūristu uzmanību.